Kad vasarā dzīvoju laukos biju sašutis par vienu lietu. Es savos 20.gados nekad  nebiju cepis pīrādziņus. Nu, jūs jau zināt - tos speķa pīrādziņus. Mamma nebija man nodevusi šo "aroda" prasmi, tāpēc
pierunāju vecmammu, ka tai lietai ir jāpielik punks un viņai man jāiemāca kā tā lieta darāma, un jāpieliek pie pīrādziņu cepšanas. Viņa stāstīja recepti- es jaucu mīklu un visu darīju.

Gala rezultāts mani pašu pārsteidza. Viss sanāca. Tikai mīkla bija pārāk cieta, pārmīcīta. pārāk maz sāls...bet tomēr. Protams, vecmama iegūldīja vairāk pūles nekā es. Taču, es iemācījos cept pīrāgus un zinu, ka ja ne CV ierakstam šī prasme derēs, tad kā ciema kukulim būtu laba alternatīva - paša cepti speķa pīrādziņi.